Priesteris Andrejs Mediņš :
"Mēs esam iestrēguši – to es redzu bērēs, kad jūs apglabājat savus tuviniekus. Kamēr viņi vēl ir dzīvi, mums jāiemācās viņiem dāvināt ziedus un pateikt, cik ļoti viņi ir īpaši, nevis gaidīt, kad viņi nomirs, un tad kā lieli varoņi nesīsim 30 rozes.
Mēs murgojam par skaistu dzīvi, bet nepamanām, kā cilvēki nomirst no vientulības sajūtas – ka viņi vairs nevienam nav vajadzīgi. Ko jūs jūkat prātā par naudu? Paskatieties, cik jums ir apkārt vientuļu, negribētu, nevajadzīgu cilvēku!"