Ar iekšdedzes dzinēju aprīkotiem, nelielas jaudas vilces ritekļiem ir eksistējuši dažādi nosaukumi. Tos dēvējuši gan par motorlokomotīvēm, gan motorvilcējiem, gan lokotraktoriem. Tos var dēvēt arī par drezīnu vai traktoru modifikācijām. Faktiski tās ir nelielas vilktspējas lokomotīves, kuru ieviešana ļāva būtiski uzlabot dzelzceļa manevru darbu efektivitāti nelielos uzņēmumos.
Šādi ritekļi ir ekspluatēti Latvijā sākot no 1912. gada, īpaši plašu pielietojumu gan iegūstot 20. gadsimta 50. gados, kad ticis izgatavots arī muzeja MK2/15 sērijas motorvilcējs.