Uzņemšanās sarīkot olimpiskās spēles ne vienai vien pilsētai un valstij nesušas ne tikai vispasaules uzmanību un svētku brīžus, bet arī pēcāk neapsaimniekojamu sporta būvju nastu un pat gadu desmitiem dzēšamus budžeta parādus. Entuziasms, ar kādu Latvijas sporta vadība gatava saķerties elkoņos ar zviedriem cīņā par tiesībām sarīkot 2030. gada ziemas spēles, vedina domāt – aprēķināts, ka mūs šāda liga neskars, un ieguvumu būs galvastiesu vairāk, nekā izdevumu. Kā ir patiesībā?